Jaņa Rozentāla Mākslas Skola

1st workshop of Leonardo da Vinci partnership project in Tartu, Estonia

comenius-llp-logo-jpg    krasains_lv

No 27.05.-02.06.2012. Tartu, Igaunijā notika pirmā projekta radošā darbnīca gleznošanā. JRRMV šajā darbnīcā pārstāvēja 4 JRRMV studenti: Alise Klimkāne, Ingūna Ziemele, Luīze Elizabete Rukšāne, Laima Ceple, kā arī 2 JRRMV profesionālo priekšmetu skolotāji: Laura Freināte un Vita Jurjāne.

JRRMV skolotājas Vitas Jurjānes iespaidi par pavadīto laiku Igaunijā:

“Svētdiena, 27.maijs. 12.00 atstājam JRRMV pagalmu, bruņojušās ar pašapdrukātajiem maisiņiem ar Lielvārdes govi, Ingunas projektētajām kartiņām ar lietām, kas saistās ar Latviju, sieru un Gotiņām un gar jūru, gar jūru vien sasniedzam Igauniju. Tur- mežā iekšā, līdz ceļš beidzas jūras malā. 15.00 ierodamies Varemurru kempingā. Kempinga teritorija milzīga, tur esam vienīgie viesi visu projekta laiku. Kempings ir ģimenes uzņēmums, tiekam sagaidīti viesmīlīgi un visu uzturēšanās laiku tiekam baroti kā mājās. Gatavo ārkārtīgi garšīgi. Esam pirmie, pārējie ierodas vakarā un naktī. Dodamies uz jūru- tā ir elpu aizraujoši skaista – akmeņaina pludmale, kur zāle iestiepjas jūrā iekšā. Klusums un vientulība, to ar mums dala vien putni un odu bataljons. Jūras mala putnu apdzīvota-jāiet uzmanīgi, lai nesamītu putnu olas, kas ir oļu krāsā. Odu ka biezs- tik daudz saimnieki neatceras citās vasarās. Jūras mala, skatoties uzmanīgi, pārsteigumu pilna. Orientējamies pēc zivs skeleta, kas ieslēpies zālē. Ir gaiļbikšu, maijpuķīšu un ābeļu ziedēšanas laiks. Arī augu valsts atšķiras no mums pierastās- it kā tie paši, tomēr citādi gan krāsā, gan raksturā. Tas esot saistīts ar augsnes skābumu vai sārmainību. Pēc 3 stundām ierodas ļoti draudzīgais Igauņu kolektīvs, dodamies uz jūru otrreiz, nu jau vakara sajūtās. Atgriežoties visu vakaru pavadām, spēlējot spēles un gaidot 2 pārējās grupas, kuras ierodas pēc pusnakts.

Nākamajā rītā – valstu prezentācijas. Sāk Igauņi. Viņu prezentācija ļoti pārdomāta un apjomīga. Pieķeram sevi sajūtā, ka Latvijas paralēles ar Igauņiem ir neizbēgamas. Lietas, kas mūs raksturo ir tik līdzīgas. Vienīgi mūsu prezentācija ir pilnīgi citādi uzbūvēta – tāda bērnišķīgi sirsnīga un mīlīga un tiek nobeigta ar Jāņu siera un Gotiņu ēšanu. Itāļi ļoti centušies – prezentē gan savu apgabalu ar krāšņu filmu, gan paši sevi, gan darbus. Islandieši – korekti, kompakti un īsi. Garlaicīgi nebija nevienu brīdi. Iespējams, bijām pārāk lakoniski – arī mēs būtu varējuši prezentēt sevi ar filmu, bet varbūt arī ne – par garu arī nebūtu labi.

Tiek nolemts doties pārgājienā uz 6 kilometrus attālo bāku gar jūras malu, jo nākamajā dienā prognozē lietu – vienlaikus veicot projektā paredzēto uzdevumu – zīmējot un fotografējot pamanītos neparastos dabas un cilvēku radītos motīvus par projekta tēmu ”Cilvēks starp dabu un vēsturi”. Audzēkņi ir sadalīti 3 grupās, kur jāstrādā, vienojoties par uzdevumu un paredzamo gala rezultātu. Diezgan ilgu laiku Itāļu studenti turas nomaļus, jo runā galvenokārt itāliski, bet laikam ritot, arī viņi iekļaujas kopējā grupu darbā. Skolotājus gan valodas barjera netraucē. Itāļu skolotāja Klarisa, kura angliski nerunā, ir tik emocionāla, ka spēj saprasties ar zīmēm, žestiem, mīmiku, Google tulkotāju un kolēģa Andželo palīdzību. Galvenais ir vēlēties saprasties. Ceļš ved cauri mežonīgu kadiķu audzēm gar jūru. Pārredzama visa piekraste. Projekta dalībnieki savā nodabā izklīduši pa visu piekrasti zīmē, fotografē un met salto jūras malā. Pie bākas visus gaida pikniks – izcilas picas kempinga saimnieku izpildījumā. Atrodu savu ideālo akmeni – klātu ar smalku it kā tamborētu tīklojumu-kā senu fosiliju. Dodamies atpakaļ nu jau pa citu ceļu. Pazudusi Laimiņa. Ar Lauru ejam atpakaļ pa to pašu ceļu – Laimu neatrodam. Toties mājās Laima sveika un vesela – sēž un zīmē pie galda. Vakarā – pāris stundas, lai apkopotu dienā paveikto – katrai grupai jāprezentē sava ideja gan darbos, gan par to izstāstot. Skolotāji aktīvi iesaistās idejas apspriešanā, lai nākamajā dienā darbu varētu turpināt jau konkrētāk un skaidrāk, jo rezultātā no stāstoša zīmējuma jātiek līdz zīmei, simbolam un skaidrībai.

Nākamajā dienā līst. Darbs notiek iekštelpās. Projekta dalībnieki zīmē, līmē, domā, apspriežas un veido savu ieceri saprotamāku. Vakarā atkal prezentācija – nu jau citai grupai jācenšas izskaidrot citas grupas darba ideju, tad pašiem darbu autoriem jāizstāsta, vai tā saprasta pareizi. Skolotājiem paredzēts darbs pie metodoloģijas un vērtēšanas sistēmas izstrādes. Tiek nolemts to veidot individuāli, Itālijā salīdzinot uzrakstīto.

Trešdienas rīts. Brauciens uz Tartu. Līst. Stipri līst. Paredzēts Tartu AHAA zinātnes centra apmeklējums. Dodamies uz turieni kopā ar Itāļiem. Citus tas neinteresē. Visvairāk prieka centrs sagādā skolotājiem, sevišķi Andželo un Klarisai, kuri izmēģina visas iespējamās atrakcijas, fotografējoties visur. Pēc centra- iepazīstam pilsētu. Atkal līst.

Ceturtdien piektdien un sestdien darbs Tartu mākslas skolā. 3 audzēkņu grupām jāizveido katrai sava digitāla prezentācija un katalogs. Jāstrādā nopietni, lai darbu pabeigtu laikā. Ceturtdien tiekam iepazīstināti ar skolu, kur notiek semestra darbu skates, tāpat kā pie mums. Tartu skates notiek pa specializācijām, audzēkņu ielenkumā. Skolai ir runcis, kurš staigā, kur pašam tīk. Vakarā Tartu rotaļlietu muzeja apmeklējums ar gidu. Tur jau vienmēr iespējams atklāt kaut ko jaunu, šoreiz tās ir prezidentu bērnības rotaļlietas izstādē. Mīļākās, protams, ir lupatu lelles un senie lāči. Vakarā atkal apgūstam pilsētu, kura ir skaista un, izrādās, maza. Sestdien pus diena beidzot brīva – veltām muzejiem. Igauņu mākslas muzejs – šķībajā mājā krastmalā priecē ar dažām ļoti labām gleznām, grafikas darbiem un tēlniecību. Atkal daudz paralēļu ar Latvijā tajā pašā periodā strādājošu mākslinieku darbiem – līdzības „gāžas” virsū katrā zālē. Botāniskais dārzs – ir ideāls patvērums lietus laikā- augšstāvā starp kaktusiem esam vienas un laimīgas par savu izvēli. Botāniskā dārza atklājums ir augs ar citrondzeltenu luminiscējošu tīklojumu – tik neparasts, ka grūti atraut skatienu. Arī pats dārzs – pievilcīgs savā mežonīgumā – daudz neparastu augu paugurainā reljefā. Ielavāmies arī Tartu Universitātē – ļoti gribas pārbaudīt savas sajūtas leģendārajā ēkā. Vakara nobeigums- restorānā „Vailds un Vilde”, un tad jau ceļš uz Rīgu, kur projekts turpinās ar Foto darbnīcām. Bet vispār jau bija krietni skaistāk kā uzrakstīts, jo beidzot ir viens projekts, kur prieks piedalīties.”

JRRMV audzēknes Ingūnas Ziemeles stāsts:

“27.maijs – likās, ka šī diena vēl tālu.

Šis workshops sakās fantastiskā vietā 60 km no Pērnavas. Jūra, mežs, daba. Burvīga vieta, radās vēlme tur palikt vēl ilgāk. Tas bija kempings „Varemuru”, kurā daudziem nepastāvēja telefonu sakaru zona, bet bija pieejams internets.

Jau pirmajā vakarā ar igauņiem atrisinājām mūsu nacionālās un politiskās problēmas 😀 .

Jau ilgāk pavadot laiku kopā ar igauņiem, itāļiem un islandiešiem izrādījās, ka vairāki vārdi dažādās valodās sakrīt vai ir viens un tas pats vārds, bet dažādās nozīmes.

Vēlāk arī konstatējām dažādus neparastus ieradumus viens otram, piemēram, islandieši atrodoties publiskā telpā, vietā nešņauc degunu un itāļiem kefīrs liekas šausmīgi jocīga manta.

Atrodoties šajā kempingā, fotografējām un zīmējām skices par tēmu „Cilvēks starp dabu un vēsturi”.

Vēlāk mēs devāmies uz pašu Tartu. Man radās iespaids, ka šajā pilsētā ir nenormāli maz vecu cilvēku un bērnu. Es laikam redzēju tikai 2 no katra.

Darbu turpinājām jau digitālā formātā, t.i., veidojām e-grāmatu ar savām skicēm, fotogrāfijām un kolāžu. Bija daudz darba un maz laika, bet beigu beigās izdevās labi.”

 

Plašāku informāciju par radošo darbnīcu iespējams iegūt projekta mājaslapā:

http://vefir.multimedia.is/tia/